Latvijā aizstāvētās doktora disertācijas (): bibliogrāfisks rādītājs

Disertācijas iespējas

Guntars Kitenbergs pēc doktora grāda iegūšanas Francijā izlēma strādāt Latvijā, jo karjeras izaugsmes iespējas te ir labas un pētniecības vide pat dinamiskāka disertācijas iespējas ārzemēs. Vajadzētu tomēr prioritātes sarindot pēc svarīguma un tad tām ķerties klāt, taču, ja reformas nevar gaidīt un tās Izglītības un disertācijas iespējas ministrija IZM grib realizēt visas uzreiz, tad Jauno zinātnieku apvienība arī mēģina būt noderīga un sniegt savus ieteikumus un alternatīvus variantus.

Daudziem jaunajiem zinātniekiem, kas izglītību ieguvuši arī ārpus Latvijas, ir savs redzējums, kā to varētu izdarīt. Tas attiecas arī uz doktorantūras un promocijas darbu procesu, kas ir viens no būtiskajiem aspektiem, ja gribam sakārtot zinātni ilgtermiņā.

Domāju, ka neviens neiebilst, ka tas viss jāsakārto - jautājums tikai - kā? Tā Latvijā bijusi ilgstoša problēma. Bija struktūrfondu atbalsts, kas palielināja šajā jomā iesaistīto skaitu, bet diemžēl šis periods nesakārtoja doktorantūru. Kāpēc tas prasa būtiskas izmaiņas?

disertācijas iespējas

Tas nozīmē, ka cilvēks atkarībā no programmas var iestāties doktorantūrā un studēt tajā trīs vai četrus gadus, var nokārtot kursus un sadaļas, kas saistās ar zinātnisko darbību, veiksmīgi pabeigt programmu, neiegūstot grādu.

Tālāk viņš var izstrādāt disertāciju un doties uz promociju, bet šis laiks ir nedefinēts. Ne viens vien atliek to visu uz nenoteiktu laiku. LJZA uzskata šo par vienu no svarīgākajām problēmām, kas būtu jāatrisina - jāatrod motivācija un stimuli, kas liktu doktorantūrā studējošajiem neatlikt disertācijas aizstāvēšanu un tikt pie grāda. Pozitīvi ir tas, ka disertācijas iespējas ir kļuvusi pieejamāka, tās nav teju nesasniedzamas virsotnes, un disertācijas iespējas vairs neuzskata, ka to beidzējiem jāpārzina viss savas jomas lauks.

Būtībā tas ir pierādījums, ka cilvēks spēj veikt patstāvīgu zinātnisko pētījumu. Ja nav zinātnieku - vadītāju, tad nav arī doktorantu papildinājuma tik daudz, cik vēlētos.

A2 – LU disertācijas / Doctoral theses UL

Ja gribam ilgtspējīgu uz pievienoto vērtību virzītu ekonomiku, tad tai jābūt zināšanās balstītai, proti, tai jābalstās uz zinātniskiem pētījumiem, kas notiek akadēmiskā vidē un uzņēmumos. Kāpēc šiem izglītotajiem jauniešiem nav vēlmes nodarboties ar zinātni?

Ja doktorantu skaits, formāli ņemot, Latvijā nav slikts, tad grādu ieguvušo ar katru gadu sarūk. Ir jau saprotams - disertācijas iespējas, jo doktorantūrā studējošiem darbu iegūt te vai ārzemēs vai pāriet uz citu sektoru, kur var nopelnīt ievērojami vairāk, nav problēma. Salīdzinot ar Igauniju, kur tās ir - eiro, un Lietuvu, kur tās ir eiro pirmajā gadā, bet eiro otrajā līdz ceturtajam gadam, Latvijā tās ir nožēlojamas - vien ,83 eiro, kas savulaik bija 80 lati. Jāuzsver, visi doktoranti, kam ir budžeta vietas, saņem šo summu.

Bet neviens neizvērtē, vai doktorants nesaņem finansējumu arī no citiem avotiem, kā tas ir lielai daļai inženierzinātnēs un dabaszinātnēs studējošo, kuri bieži saņem atbalstu no zinātniskajiem projektiem. Kāpēc gan tādā gadījumā būtu jāpiešķir arī valsts stipendija?

Galvenā izvēlne

Varbūt to nedarīt, un tas ļautu piedāvāt vairāk budžeta vietu un dāsnāk samaksāt tiem, kam nav šādu papildavotu. Šādu priekšlikumu ir iesniegusi LJZA. Tāpat esam rosinājuši sludināt doktorantu vietas, kad ir piešķirts finansējums projekta īstenošanai, kurā, piemēram, paredzēta doktoranta pozīcija uz trim gadiem, ļaujot studijas sākt jebkurā brīdī. Tas nozīmētu, ka doktorantam ir atbalsts visā periodā, nevis uz īsu brīdi, kā tas notiek sadrumstalotu disertācijas iespējas gadījumā.

Jo īpaši tā sadaļa, kas skar zinātniskā darba valodu. Kā jūs domājat - vai tai jābūt angļu valodai vai tomēr latviešu? Bet, lai noskaidrotu LJZA viedokli, aptaujājām plašāku biedru loku. Dažās zinātņu nozarēs ir atšķirīgas tradīcijas.

Promocijas darbs izstrādāts ar Eiropas Sociālā Fonda atbalstu programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība prioritātes 1. Augstākā izglītība un zinātne aktivitāte Cilvēkresursu piesaiste zinātnei Latvijas Universitātes projekta Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplināra izpētes grupa vienošanās Nr.

STEM dabaszinātņu un matemātikas un inženierzinātņu jomā strādājošiem ir svarīgi publikācijas rakstīt angļu valodā, jo bez tā nav iedomājama disertācijas rakstīšana un sadarbība ar ārzemju kolēģiem.

Domāju, ka arvien vairāk taps darbi tieši angļu valodā, jo ar to var sasniegt lielāku auditoriju. Nenoliedzu, ka doktorantam jāpilda pienākums arī pret savu dzimto valodu.

Secondary menu

Arī es rakstīju disertāciju angļu valodā, bet darbā ietverto informāciju disertācijas iespējas ielicis praktiskos kursos latviešu valodā, vienlaikus attīstot terminoloģiju tajā. Arī pārrunājot konkrētos zinātnes jautājumus, par to diskutējam ar kolēģiem latviski. Daudzi tur arī paliek. Kādi ir plusi doktora studijām ārvalstīs?

Disertācijas iespējas

Viens no iemesliem - pēcdoktorantūras finansējuma trūkums. Pats esmu bakalaura programmu pabeidzis Latvijā, maģistrantūru - Francijā, bet doktorantūru - kopējā programmā, ko veidojusi LU un Francijas Pjēra un Marijas Kirī universitāte. Tā kā ārzemēs maģistrantūras programmas ir specifiskākas, izvēlējos studēt aiz Latvijas robežām.

Nevaru neko sliktu teikt par Latvijā iegūto izglītību, biju labi sagatavots tālākām studijām. Kā plusu studijām ārvalstīs varu minēt to, ka laboratorijā, kurā es strādāju, kopā ar doktorantiem bija ap disertācijas iespējas cilvēku.

Tā ir plaša komūna, ar ko vari diskutēt par ļoti dažādiem jautājumiem. Šajā virzienā arī mums būtu jāattīstās. Lai gan arī šeit ir labi piemēri, kas ir gājuši konkrētā virzienā un audzējuši savu kapacitāti: Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Cietvielu fizikas institūts, Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Kopumā varu teikt, ka Disertācijas iespējas nav problēmu strādāt pētniecībā, dažkārt ir pat interesantāk un dinamiskāk.

Arī infrastruktūra palēnam uzlabojas. Lūk, esam arī pie jaunas Zinātņu mājas tikuši. Vai jūtaties sadzirdēti? Protams, gribētu, lai mūsos ieklausās vairāk. Tas attiecas arī uz izmaiņām zinātnes bāzes finansējumā. Joprojām nezinām, kad tās būs. Jo to audzēt ir daudz svarīgāk nekā īstermiņa prioritātes. Bāzes finansējums bija izdiskutēts gan IZM, gan Saeimas atbildīgajā komisijā, un disertācijas iespējas zināms, kurā virzienā vajadzētu stūrēt.

Diemžēl pārējie finansējuma mērķi tika izvēlēti strauji. Piemēram, par līdzekļu piešķiršanu Kosmosa aģentūrai un valsts pētījuma programmai fizikā, disertācijas iespējas cik tā man kā fiziķim būtu interesanta, informācijas nebija, un arī izdiskutēts pēc būtības netika. Tas ir jauki. Bet ir jautājums, cik tas maksā, salīdzinot ar pārējiem zinātnes izdevumiem.

Jo, ja zinātnes bāzei finansējums ir ap 25 miljoni eiro, tad 4 miljoni eiro ir liela summa.

29. JŪLIJĀ PROMOCIJAS DARBU AIZSTĀVĒS LMA DOCENTE EDĪTE PARUTE

Patlaban šī joma arī nav tā populārākā, lai gan skaidrs, ka pieejamāks finansējums tai piesaistīs pētniekus. Taču vai tā ir izsvērta prioritāte, man nav pārliecības. Un vai tas nozīmē, ka mums radīsies speciālisti šajā nozarē? Arī šaubos. Es gan domāju, ka lielāki līdzekļi bija novirzāmi fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursam.

Man šķiet, ka Kosmosa aģentūras rīkotajam konkursam noteikti nebija ne tuvu tik liela konkurence.

disertācijas iespējas

Tomēr ir jābūt lielākai politiskai gribai doties zinātņu ietilpīgās ekonomikas virzienā. Arī augstākā izglītība ir maz finansēta. Tas viss summējas salīdzinoši grūtos nosacījumos akadēmiskajam personālam, kas neveicina viņu laika efektīvu izmantojumu un noved pie strādāšanas vairākos projektos. Līdz ar to izpaliek sakārtota sistēma, jo tiek grābts viss, kur var piekļūt pie finansējuma.

Teju īsti Mežonīgie Rietumi. Diemžēl industrijas pienesums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pētniecībai arī ir mazs. Ko tur var darīt?

disertācijas iespējas

Šo jomu tik labi nepārzinu, jo darbojos fundamentālajā zinātnē. Bet zinu, ka LU bijuši ieteikumi, kā šo jautājumu risināt. Ceru arī - ja būs vairāk jauno doktoru, viņi spēs sakustināt šo sektoru.

disertācijas iespējas

Starp citu, zinu vairākus jaunos, kuri nonākuši pat ļoti inovatīvos uzņēmumos. Vai un kā tie būtu sasniedzami? Var jau kāpt pa kāpnēm, pat neko jēgpilni neizdarot un ieguldot naudu tikai tur, kur tas nes reitingu punktus. Piedalījos Cēsīs sarunu festivālā Lampa, kur jaunieši diskutēja par to, vai labāk studēt Latvijā vai ārzemēs. Viena meitene norādīja, ka ārvalstīs augstskolas ir augstākos reitingos, kas tātad nozīmē, ka izglītība tur ir kvalitatīvāka.

Kad vaicāju, kā binārās opcijas dažādas diagrammas atšķiras izmērīt kvalitāti, atbildes nebija. Kā bez ieguldījumiem atrast darbu internetā liela daļa tur ir zinātnes - publikācijas starptautiskos izdevumos un citējamība. Disertācijas iespējas, kā padarīt mēnesī 150 internetā kāptu šajos reitingos, svarīga ir zinātnes attīstība, studiju salāgotība ar darba tirgus pieprasījumu, kā arī internacionalizācija.

disertācijas iespējas

Ārvalstu studentu skaits aug, taču diemžēl latviešu plūsma mācās no viņiem atsevišķi. Ja bakalauru līmenī tas tā varētu būt, tad maģistrantūrā un doktorantūrā tās nevajadzētu atdalīt. Jo kopīgās studijās cilvēki savstarpēji bagātinās, un, gribam to vai negribam, darba tirgus ir atvērts - it īpaši pētniecībā.

  • Promocijas darbi - Latvijas Vēstnesis
  • Balodis, Ringolds; Latvijas Universitāte.

Zinātnieks dodas uz turieni, kur viņam šķiet interesants piedāvājums. Arī pie mums veiksmīgi darbojas pāris ārvalstu fiziķi. Te par to netiek runāts, taču ārvalstīs uz katru pētnieka vietu ir ļoti liels konkurss. Nesen biju ilgstošākā komandējumā Francijā un aprunājos ar vairākiem pēcdoktorantiem, kuri cenšas tur veidot akadēmisko karjeru.

Veiksmes procents esottas ir, 50 cilvēki uz vienu vietu. Ja uz mūsu vakantajām vietām būtu šāda proporcija - būtu ļoti vērtīgi. Lai gan varētu domāt, ka tur alga ir ļoti liela - tā nebūt nav. Ap eiro mēnesī, no kā disertācijas iespējas neesam ļoti tālu. IZM vērš uzmanību uz lielo atbirumu, tostarp dabaszinātņu un IT jomā, kur pēdējos gados budžeta vietas piešķirtas dāsnāk nekā citās nozarēs.